Evanģēliski luteriskā Sv.Katrīnas baznīca Vasīlija salā Sankt-Pēterburgā

       Sanktpēterburgas Valsts budžeta izglītojošās iestādes 29.vidusskolas

 10.klases skolnieces Janas Novickas projekts,

 veltīts Sanktpēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas draudzes 250. izveidošanas gadadienai

Vasīlija sala ieņēma ļoti izdevīgu pozīciju Ņevas upes deltā, pēc Pētera Lielā domām, tai vajadzētu kļūt  par zinātnes, mākslas un tirdzniecības centru. Šeit mitinājās tirgotāji, zinātnieki un mākslinieki, kuru vidū  bija daudz vāciešu. Sākumā viņi bija pierakstīti svētā Pētera „Admiralitātes” baznīcai. Tā kā pavasara un rudens pārcelšanās pāri  Ņevai bija apgrūtināta, tika nolemts dibināt draudzi Vasīlija salā. Šim mērķim tika noīrēts nams, kas piederēja Kazaņas baznīcas pareizticīgajam priesterim. Mājas vienā daļā dzīvoja priesteris, otrajā pusē notika dievkalpojumi.

1732.gadā baznīcas padome nolēma palielināt  lūgšanu zāli un ierīkot tajā katedru.  1734.gada 19.maijā notika atjaunotās baznīcas iesvētīšana. Tajā piedalījās princis Antons Ulrihs – princeses Annas Leopoldovnas, nākamās Krievijas valdnieces līgavainis. 1736.gadā atjanotajā baznīcā tika dibināta baznīcas skola. Tomēr labklājības  laikus izjauca 1745.gada ūdensplūdi, kas izskaloja baznīcas pamatus. Vajadzīgos naudas līdzekļus atjaunošanai ieguva no tā saucamajām „kuģu naudām”. Baznīcas konvents  1745.gadā noteica, ka nauda no holandiešu un angļu kuģiem tiks izmantota baznīcai uz salas, bet 1752.gadā tai tika atļauts rīkoties ar ar visu kuģu, kuru cilvēki nāk uz dievkalpojumu, naudu.

1767.gadā tika baznīcas padome nolēma, ka Vasīlija salā jāceļ  īsta baznīca - iepriekšēja lūgšanu nama vietā. Tika paziņots par naudas vākšanu baznīcas celšanai visās ārzemju pilsētās,kurām bija tirzniecības sakari ar Pēteburgu, kā arī pilsētās un guberņās, kurās bija luterāņi. No ārzemēm tika savākti 12 tūkstoši rubļu, no Pēterburgas – 8 tūkstoši. Katrīna Otrā ziedoja draudzei 2 tūkstoši rubļu, lielkņazs Pāvels Petrovičs – 500 rubļus.

Jauno baznīcu sāka celt 1768.gada 22.jūnijā uz Vasīlija salas 1.līnijas un Lielā prospekta stūra. Baznīcu, kurā varēja lūgt dievu ap tūkstotis cilvēku, sāka celt pēc vācu izcelsmes krievu arhitekta Georga Fridriha Feltena projekta. Viņš ir arī baznīcas iekšējās apdares projekta autors. 1771.gada 26.janvārī baznīca tika iesvētīta un nosaukta svētās Katrīnas vārdā. Līdz tam tā tika saukta vienkārši kā „salas” baznīca. Iesvētīšanā piedalījās visi luteriskā baznīcas konventa biedri un daudzi Krievijas valstsvīri.

Baznīcas draudzi tad vadīja macītājs Grots, luterisma vēstures Krievijā grāmatu autors.

No ārpuses baznīcu grezno doriskā opdera portiks, iekšpusē baznīca sadalīta trijās daļās. Dienā baznīcu apgaismoja logi divās rindās, bet vakarā baznīcu izgaismoja trīs kristāla lustras. Altārī atradās Rubensa un Vanloo gleznu kopijas – „Svētais vakarēdiens” un „Augšāmcelšanās”. Baznīcas sienas greznoja Grimmeļa gleznas . Apzeltītās statujas atainoja Ticības un Mīlestības alegorijas. 19.gadsimta vidū baznīca iegādājās „Metcel” firmas ērģeles.

Svētās Katrīnas baznīcas paspārnē atradās draudzes un komercskola, divi bērnu nami, reālģimnāzija, bērnu dārzs, atraitņu nams un lēti dzīvo0kļi. No 1883.gada pirmajās Lieldienās mācītājs noturēja dievkalpojumu Smoļenskas luterāņu kapos.

Vasīlija sala bija viena no vietam, kurās dzīvoja Pēterburgas vācieši. To vidū bija daudz ārstu, aptiekāru, tirgoņu, amatnieku. Īpaši slavējās maiznieki.

19.gadsimta vidū Svētās Katrīnas draudzē bija ap 9000 locekļu. Viņu vidū bija Carkoseļskiij liceja direktors Jegors Antonovičs Engelgards, ārsts un akadēmiķis Kristiāns Sadomons, kurš ārstēja ievainoto Puškinu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, vācu luterāņu stāvoklis sāka pasliktināties. Divdesmitā gadssimta divdesmito gadu sākumā baznīca pārgāja baptistiem un kļuva par viņu centru.

„Lielais terors” nepagāja garām bznīcai un 1935.gada 1.augustā baznīca tika slēgta un tur tika ierīkots  kinoteātris.

Laika gaitā basznīcā bija visdažādākās organizācijas. Pēdējos gados tur atradās firmas „Melodija” skaņu ierakstu studija. Par laimi, tās darbinieki ne tikai saglabāja baznīcas iekšējo iekārtojumu, bet arī ieguldīja līdzekļus interjera saglabāšanā.

Sabiedrības deideoloģizācija atvēra lielas iespējas, un 1990.gada rudenī notika vairāki reliģiozi notikumi. Novembrī tika pa jaunam iesvētīta pareizticīgo Sv. Andreja baznīca Boļšoi prospekta un 6.līnijas stūrī, 23.decembrī krusta gājiena laikā iesvētīja Sv.Katrīnas ev.luterisko baznīcu. Dievkalpojumu vadīja Latvijas Ev.-luter.baznīcas mācītājs Jozefs Baronas. Dievkalpojumā piedalījās Vācijas Ģenerālkonsuls, Zviedrijas un ASV konsulātu pārstāvji, vietējo katoļu draudžu pārstāvji, kā arī Krievijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji. Tika atjaunota latviešu draudzes darbība.

Kopš tā laika s.Katrīnas baznīcā dievkalpojumi notiek svētdienās – vācu, latviešu un krievu valodās.

Дата добавления: 2023-11-30